Romanovas aitu šķirne pieder pie kombinētā izmantošanas tipa. Veidojot šķirni, galvenais produkcijas veids bija kažokādas, bet 21. gs. tā ir gaļas ieguve. Romanovas aitu šķirne ir viena no auglīgākajām šķirnēm pasaulē. Šo šķirnes īpašību izmanto gan audzējot aitas tīršķirnē, gan izmantojot tās rūpnieciskā krustošanā kā mātes šķirni gaļas jēru ieguvei. Romanovas šķirnes aitu galvenā produkcija Latvijā ir jēra gaļa.

Latvijā Romanovas šķirnes aitas zemnieki izvēlas audzēt lauku apganīšanai, tās labi izmanto ganību zāli. Ar savu eksotisko ārējo izskatu – pelēko vilnsegu un balto pieres daļu, tās labi iederas lauku ainavā.

Romanovas tīršķirnes aitu audzēšanai Latvijā ir izstrādāta audzēšanas programma. Pieaugošais pieprasījums pēc jēra gaļas, ir pamats tam, lai arī Romanovas šķirnes aitu audzēšanas programmā galvenokārt uzsvērtu jēru ieguves un izaudzēšanas nozīmi, kā galvenās selekcijas pazīmes nosakot: aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu, jēru ātraudzību.

Šķirne izveidota 19. gs. Volgas upes ielejā Jaroslavļas apgabalā. No Romanovas šķirnes 5-10 mēnešus veciem jēriem iegūst kvalitatīvas kažokādas. Tās ir vieglas, siltas, dabīgi pelēkā krāsā. Akotmati ir rupji, melni, labi atbalsta smalkos dūnmatus, tādēļ vilnsega valkājot nesaplok un nesaveļas. Šīs īpašības nodrošina pareiza akotmatu un dūnvilnas matiņu attiecība – 1:4 – 1:10. Dūnmati ir ļoti smalki – diametrs 20-25 mikroni. Jēri piedzimst melni, bet no 2-4 nedēļu vecuma tiem intensīvi sāk augt balta vai gaiši pelēka dūnvilna. Pēc 3-4 mēnešu vecuma vilnsega iegūst Romanovas jēriem raksturīgo pelēko krāsu. Pieaugušām aitām vilnsega ir pelēka, ar zilganu nokrāsu. Dzīvnieki pietiekami lieli, spēcīgas konstitūcijas.

Galva vidēji liela, garena, melnā krāsā. Atsevišķiem dzīvniekiem uz galvas ir balta svītra vai zvaigzne. Balti segmati vai to laukumi ir pieļaujami uz priekškājām un pakaļkājām ne augstāk par vēzīša locītavu, kā arī uz astes galiņa. Balti segmatu laukumi uz citām ķermeņa daļām nav pieļaujami. Ausis taisni stāvošas, kakls vidēja garuma pietiekami muskuļots. Krūtis dziļas un platas. Kājas spēcīgas, šķirnei vidēji garas, taisnas. Āda plāna, blīva, elastīga.

Teķi miesas uzbūvē spēcīgāki kā mātes, viņiem ir biezāka āda, stiprāka kaulu uzbūve un rupji vilnas matiņi uz kakla (krēpes). Vilna bieza, izlīdzināta, tai ir krasi izteikta akotmatu un dūnmatu zona.

Romanovas aitu māšu vidējā auglība ir 300%.

Aitām meklēšanās nav sezonāla. Aitas, pilnvērtīgi ēdinot, var atnesties divos gados trīs reizes. Intensīvi audzējot no vienas aitas gadā var iegūt 3-4 jērus ar augstvērtīgu jēru kažokādu un 40-60 kg diētiskas jēru gaļas.

Romanovas šķirni plaši izmanto jaunu šķirņu veidošanā, auglības palielināšanai, kā arī rūpnieciskā krustošanā, izmantojot iegūtās pusasiņu Romanovas šķirnes aitu mātes gaļas jēru ieguvei. Šķirnes aitas audzē Krievijā, Eiropas valstī, ASV, Kanādā u.c.

Avots: Latvijas Aitu audzētāju asociācijas programma "Romanovas šķirnes aitu audzēšanas programma 

​

​